tukšziedis
tukšziedis -ža, v.
tukšziede -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Augs, kas zied, bet nenes augļus.
PiemēriRedzi, kā blakus auglīgam laukam Vēji tukšziežos pūš.
2.Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
PiemēriJau pirmajā kursā var pateikt, no kura [studenta] iznāks lietas koks un kurš paliks tukšziedis.
2.1.Cilvēks, kuram nav pēcnācēju.
PiemēriViņam bija dēls - viņam, vientuļajam tukšziedim, un dzīve bija gribējusi, lai viņu ceļi krustotos.
3.Parādība, norise (sabiedrības dzīvē), kurai nav nopietna pozitīva rezultāta.
PiemēriTautas gara stiprināšanas kampaņa izvērsusies pilnā sparā, svētīgiem pasākumiem līdzi nesot arī tukšziežus.
Avoti: 8. sējums