Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tūkums
tūkums -a, v.
Rezultāts → tūkt1. Arī satūkusī vieta. Arī tūska.
PiemēriTūkums vispirms bij sācies locītavās ap kauliņiem. Nu visa pēda bij spīdīgi tukla..
  • Tūkums vispirms bij sācies locītavās ap kauliņiem. Nu visa pēda bij spīdīgi tukla..
  • Viņa seja bija manāmi uzpampusi un kreisā acs tikai pa mazu, šauru spraudziņu raudzījās manī. Milzīgs, sarkanīgs tūkums to neļāva platāk paplest.
Avoti: 8. sējums