Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tūlītējs
tūlītējs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas notiek, sāk pastāvēt, ir darāms, veicams tūlīt.
PiemēriLielo patiesības meklētāju mūži palaikam nav viegli, viņu domas ne katrreiz gūst tūlītēju un nedalītu atzīšanu.
Avoti: 8. sējums