tūlīt
tūlīt [ˈtūlīt], [tūˈlīt] apst.
1.Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
PiemēriNariškins: Man ar jums jārunā, Jakobīn! Man jums kaut kas svarīgs jāsaka. - Jakobīne: Taču ne šeit un tūlīt! Mēs parunāsimies citur un vēlāk.
1.1.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
PiemēriTūlīt pēc Jaungada sāka salt.
1.2.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
PiemēriDaudzi skolēni stundas sāk gatavot tūlīt pēc pārnākšanas no skolas..
2.parasti savienojumā «tūlīt aiz» kopā ar lietv. Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
Piemēri..vēl grūtāk un smagāk gāja ar kūts pamatu rakšanu. Tūlīt aiz vieglās zemes virskārtas sākās plienakmens.
Avoti: 8. sējums