tukšvārdīgs
tukšvārdīgs -ais; s. -a, -ā
tukšvārdīgi apst.
1.Tāds, kura runā, rakstos nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
PiemēriApkarojot vienaldzīgos, ārišķīgos, tukšvārdīgos, O. Vācietis uzbrūk tiem, kas cenšas «Visiem redzamās un sataustāmās lietas bezgalīgos vārdu plūdos pierādīt.»
1.1.Tāds, kurā nav nopietna satura, jēgas, mērķa (parasti par runu, rakstu).
PiemēriVienīgais, kas gandrīz vienmēr apmierina teātri, - slavējošs raksts. Nav svarīgi - dumjš vai gudrs, nopietns vai tukšvārdīgs.
Avoti: 8. sējums