izmirt
izmirt parasti dsk., -mirstam, pag. -mirām vai vsk. 3. pers., -mirst, pag. -mira; intrans.
1.Nomirt (par daudziem vai visiem).
Piemēri..1710. gadā Jelgavā.. plosījies mēris un izmirusi vai puse iedzīvotāju.
1.1.Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
PiemēriTaču ceļš vēl aizvien tukšs... It kā tas vestu uz sen izmirušas muižnieku dzimtas kapenēm.
1.2.Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
PiemēriMurkšķi visā apgabalā jau izmiruši, tos var sastapt vienīgi.. neartajā stepē.
2.parasti 3. pers. Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) — par vietu, telpu.
PiemēriOsta [streika laikā] patiešām atstāj nedzīva un izmiruša nostūra iespaidu. Klusajos ūdeņos noenkuroti nedaudzi kuģi. Tie paši bez dūmu elpas.
Avoti: 3. sējums