šķīst
šķīst parasti 3. pers., šķīst, pag. šķīda; intrans.
1.Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
PiemēriSāls šķīst ūdenī.
Stabili vārdu savienojumiŠķīstošā kafija. Šķīstošais stikls.
2.Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
PiemēriKartupeļi vāroties sāk šķīst.
2.1.Plīst, parasti vairākos gabalos. Kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
Piemēri..sirdīgi iespēru kādam papīram, un šķīda ola.
3.Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
Piemēri..bet tāda liela berzēšana kreklu atkal briesmīgi plēš. Pat puikam šis krekliņš jau sācis šķīst, būs jāpērk atkal jauns.
3.1.Grūt, brukt.
PiemēriIzgāzies dārza žogs un ēkas ar izpluinītiem jumtiem liecināja, ka te mitinās nolaidīgi ļaudis... kārtīgās mājās sāka šķīst no visiem stūriem.
3.2.pārn. Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
Piemēri«Lai iet visi mūsu bataljoni reizē! Tad redzēs, kā šķīdīs vācu fronte!»
4.Strauji virzīties, parasti uz vairākām pusēm (par šķidrumu, masu, to kopumu).
PiemēriZem riteņiem šķīst ūdens.
4.1.Par sīkam vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem, to kopumu.
PiemēriTanks ierēcās un sāka griezties uz vietas.. Gaisā šķīda irdenais sniegs un kāpu smilts kukuržņi.
4.2.Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
PiemēriKalvē dimdēja lakta, šņāca ēze un šķīda zilgani baltas dzirksteles.
4.3.Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu).
PiemēriMelnajās debesīs šķīda spoži zibeņi, uz mirkli apgaismodami eskadru..
4.4.Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri«Glābjas, kas var!» uzsauc Ādolfs, un - mēs šķīstam.. uz visām pusēm.
4.5.pārn. Ātri tikt izdotam (par naudu).
Piemēri..lai arī pirka tikai pašu visnepieciešamāko, nauda tā ir šķīda, bet vasaras laikā ienākumu nebija nekādu.
Stabili vārdu savienojumi(Zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst.
Avoti: 7-2. sējums