šķīstīties
šķīstīties -ījos, -ījies, -ījas, arī -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.rel. Refl. → šķīstīt1. Tikt šķīstītam.
PiemēriTempļa pakājē atradās ar akmens plāksnēm izlikts dīķis. Ticīgie pirms lūgšanām pa kāpnēm nokāpa pie ūdens un apmazgājās, lai šķīstītos no grēka.
- Tempļa pakājē atradās ar akmens plāksnēm izlikts dīķis. Ticīgie pirms lūgšanām pa kāpnēm nokāpa pie ūdens un apmazgājās, lai šķīstītos no grēka.
2.Refl. → šķīstīt2. Tikt šķīstītam.
PiemēriŠķīstīties spēj tikai tas, kas grib šķīstīties, kas ieskata savu nepilnību, kas alkst pilnības.
- Šķīstīties spēj tikai tas, kas grib šķīstīties, kas ieskata savu nepilnību, kas alkst pilnības.
3.hum. Mazgāties (par cilvēkiem).
PiemēriŠķīstīties pirtī.
- Šķīstīties pirtī.
Avoti: 7-2. sējums