šķīstīt
šķīstīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.rel. Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
PiemēriViss šķīstīts un izpirkts ar mūsu nožēlošanu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
PiemēriGuna: Aki apņem atkal mani, spožā gaisma! Liels darbs lai šķīstī manu dvēseli..
3.hum. Mazgāt (ķermeni, tā daļas) — par cilvēkiem.
PiemēriKad [dzeršanas] nedēļa bija cauri un spēki galā, Eida pirmais ceļš bija uz pirti, Viņš.. pērās, šķīstīja miesu ar izsautētu kadiķa slotu..
Avoti: 7-2. sējums