šķist
šķist šķietu, šķieti, šķiet, pag. šķitu; intrans.
1.Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
PiemēriMeitene šķita simpātiska.
1.1.Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
PiemēriViņš šķita samulsis.
1.2.Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
PiemēriNācējs šķita vīrietis.
2.Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
PiemēriJanko Beiziķis šķita neredzam Jurku. Viņš gāja cēli kā ministrs un veda zem rokas savu mazo dāmu.
3.tikai 3. pers. Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
Piemēri..šķita, ka tepat aiz dzirnavām plosās negaiss..
3.1.Veidoties iztēlē (par ko īstenībā neesošu).
PiemēriSapnī šķita, ka mugurā piepeši iecērt nagus kāds liels, plēsīgs putns.
3.2.Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
Piemēri..tur ir Maskava, Ļeņingrada, Sevastopole, Staraja Rusa un Nāra. Tie nav sarkani punkti uz kartes, kā līdz šim tas mums šķita, tās ir mājas, skolas, muzeji un cilvēki, cilvēki..
4.tikai 3. pers.: šķiet, šķita; modāla vārda nozīmē Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
PiemēriViņš, šķiet, vēl nav atnācis.
4.1.savienojumā «kā šķiet», «kā šķita».
PiemēriMazajam Avotam Stīpnieks bija sitis no visa spēka... Bet mazajam, kā šķita, sāpju un baiļu nekādu.
Avoti: 7-2. sējums