šķīsts1
šķīsts -ais; s. -a, -ā
šķīsti apst.
1.rel. Tāds, kam nav grēku. Tāds, kas ir atbrīvojies no grēkiem, kam tie ir piedoti.
PiemēriŠķīsts ticīgais.
- Šķīsts ticīgais.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŠķīsti dzīvot.
- Šķīsti dzīvot.
2.Tikumīgs, morāli skaidrs.
PiemēriMarija: Ai daktera kungs, manam bērnam gan nav pērļu un dārgu akmeņu, bet viņas rota ir viņas tikums un šķīstā sirds.
- Marija: Ai daktera kungs, manam bērnam gan nav pērļu un dārgu akmeņu, bet viņas rota ir viņas tikums un šķīstā sirds.
- ..nekas, pēc viņas domām, nebija tik šķīsts un dievišķīgs kā viņas pirmā mīlestība.
- ..puisis šķīstā jaunības dedzībā godīgi izstāstīja visu dzirdēto..
2.1.Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības. Tāds, kas atturas no dzimumattiecībām.
PiemēriHagemane: Tu gan izliecies aplam šķīsta jaunava; varbūt arī tāda esi?
- Hagemane: Tu gan izliecies aplam šķīsta jaunava; varbūt arī tāda esi?
3.novec. Tīrs (parasti par apģērbu, ķermeni).
Piemēri..labi izmazgātie un izvelētie, šķīstu mirdzumu starojošie linu krekli, tīrajām miesām uzvilkti, vēl vairāk padarīja ļaudis mundrus, laimīgus un draudzīgus.
- ..labi izmazgātie un izvelētie, šķīstu mirdzumu starojošie linu krekli, tīrajām miesām uzvilkti, vēl vairāk padarīja ļaudis mundrus, laimīgus un draudzīgus.
Avoti: 7-2. sējums