šķīsts1
šķīsts -ais; s. -a, -ā
šķīsti apst.
1.rel. Tāds, kam nav grēku. Tāds, kas ir atbrīvojies no grēkiem, kam tie ir piedoti.
PiemēriŠķīsts ticīgais.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŠķīsti dzīvot.
2.Tikumīgs, morāli skaidrs.
PiemēriMarija: Ai daktera kungs, manam bērnam gan nav pērļu un dārgu akmeņu, bet viņas rota ir viņas tikums un šķīstā sirds.
2.1.Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības. Tāds, kas atturas no dzimumattiecībām.
PiemēriHagemane: Tu gan izliecies aplam šķīsta jaunava; varbūt arī tāda esi?
3.novec. Tīrs (parasti par apģērbu, ķermeni).
Piemēri..labi izmazgātie un izvelētie, šķīstu mirdzumu starojošie linu krekli, tīrajām miesām uzvilkti, vēl vairāk padarīja ļaudis mundrus, laimīgus un draudzīgus.
Avoti: 7-2. sējums