Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slikti
slikti apst.
1.Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
PiemēriSlikti veikt savu pienākumu.
  • Slikti veikt savu pienākumu.
  • Slikti organizēt darbu.
  • Slikti peldēt.
  • Slikti dziedāt.
  • Ceturtajā klasē.. Aigars sāka uzkrītoši slikti mācīties.
  • Ināra strādā ne sliktāk kā zēni, bet par dažu vēl labāk.
  • Ieva paraugās, vai tikai nerunā par garu. Gari runāt - tas ir runāt slikti. Nē, viņi [skolēni] klausās.
  • Ja darbs veikts slikti, - strādā par jaunu, pavēro, kā to dara biedri.
1.1.Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
PiemēriSlikti zināt svešvalodas.
  • Slikti zināt svešvalodas.
  • Slikti izprast jautājumu.
  • Kā gan tēvs drīkst tik slikti pazīt paša dēlu, nezināt, ka Kola šī laika ciešanās nobriedis, izaudzis tālu pāri savu gadu garīgajam līmenim?
  • Rudaste, kaut pāris gadus vada cepli, visai slikti pazīst savus ļaudis. Viņš bieži jauc uzvārdus un saniknojas, ja uzrunātais neatbild.
1.2.Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
PiemēriSlikti saprasties ar brāli.
  • Slikti saprasties ar brāli.
  • Tēvs ar dēlu slikti satiek.
1.3.Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
PiemēriSlikti izturēties pret vecākiem.
  • Slikti izturēties pret vecākiem.
  • «Tu mānies!» viņa dedzīgi iesaucās. Vaigi tai bija piesarkuši. «Tas ir ļoti slikti, nekrietni...»
  • Kaukēns: Par viņu nav daudz ko skaisties, saimniec. Labu domādama, tā bieži slikti izrunājas.
  • Ir svarīgi, lai vecāki ģimenē būtu paraugs, lai mazajiem veidotos pareizi priekšstati par to, kas ir labi, kas ir slikti, kas ir labestība, kas - ļaunums.
2.Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
PiemēriMeitene slikti redz.
  • Meitene slikti redz.
  • Slimnieks slikti dzird.
2.1.Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) – par organisma, tā daļu funkcijām.
PiemēriSirds darbojas slikti.
  • Sirds darbojas slikti.
  • Organisms slikti pielāgojas jauniem apstākļiem.
  • Naktī viņa gulēja slikti.
3.Neatbilstoši kādām prasībām, arī nevēlami.
PiemēriLabības sagāde norit slikti.
  • Labības sagāde norit slikti.
  • Saruna beidzās slikti.
  • Stādi aug slikti.
  • Brūce dzist slikti.
  • Brauciens beidzās slikti.
  • «Tērces liekņā [siens] nav sliktāk audzis,» priekšstrādnieks teica..
  • Tagad viņam patiesi klājās slikti, viņu bija piemeklējusi nelaime.
  • «Bet man, brāl, ar zemnieku izgāja pavisam slikti, tik tikko pats dzīvs tiku vaļā.»
3.1.Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
PiemēriŠķēres griež slikti.
  • Šķēres griež slikti.
  • Dzirnavas maļ slikti.
  • Traktors ar slikti.
  • Izkapts.. slikti koda, Janīnas cirtienā palika nepļautas zāles strīpas.
4.Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
Piemēri«Uz plosta nav slikti. Ja straume laba, izbraucies kā kungs, vakaros pat miegs nenāk. Un var izdomāties domu domas..»
  • «Uz plosta nav slikti. Ja straume laba, izbraucies kā kungs, vakaros pat miegs nenāk. Un var izdomāties domu domas..»
  • Sanatorijā ir sliktāk nekā viesnīcā. Viesnīcā drīkst aizslēgt durvis, šeit ne.
4.1.Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
PiemēriPirms operācijas slimnieks jutās slikti.
  • Pirms operācijas slimnieks jutās slikti.
  • Vakarā Recam [slimniekam] bija pavisam slikti. Saspiestie sāni bija gluži zili, reizēm sāpes mocīja tā, ka ģībonis nāca virsū.
  • Pievakarē māmuļai atkal kļuva pavisam slikti, viņu pārņēma pilnīgs bezspēks.
  • Māte ir mājās un aptītu galvu guļ atkal gultā. Nabadzīte - viņai šodien atkal sliktāk.
4.2.Tā, ka nepietiek dzīvei nepieciešamo eksistences līdzekļu, tā, ka nav apmierināts (ar dzīvi).
Piemēri«Slikti dzīvojat,» teica Kuģnieks sasveicinādamies. «Istaba tumša, maza. Gaisa trūkst. Bērniem var visādas slimības piemesties.»
  • «Slikti dzīvojat,» teica Kuģnieks sasveicinādamies. «Istaba tumša, maza. Gaisa trūkst. Bērniem var visādas slimības piemesties.»
  • «Te ir ļoti daudz zivju,» Kamarā stāsta. «Zvejnieki nedzīvo slikti. Tikai grūti iegādāties zvejas rīkus. Nekur nav.»
  • «Mums, Arvi, neklājas slikti,» kā aizbildinoties ierunājās māte, it kā Rīgas brauciens būtu vieglākas dzīves meklēšana.
Avoti: 7-1. sējums