slīkšņa
slīkšņa -as, s.
1.Staigna, slapja, purvaina vieta.
PiemēriPa dubļainiem purva ceļiem viņš bija gājis uz kādu meža ciemu. Visapkārt plētās slīkšņa, zeme līgojās zem kājām, ap nodzeltējušiem ciņiem burbuļoja purva dubļi.
1.1.pārn. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
PiemēriKā Anna, tā Kulmanis un Dzilna ir apkārtējās slīkšņas aizrauti cilvēki.., jo viņi neredz tālāk par paša gluži personiskajām interesēm kaut kā tikt pie vieglākas dzīves.
2.Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
PiemēriTādos aizaugušos ezeros, kuros ir maz peldošu slīkšņu, pīļu ligzdošanas apstākļus var uzlabot..
Avoti: 7-1. sējums