slikti
slikti apst.
1.Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
PiemēriSlikti veikt savu pienākumu.
1.1.Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
PiemēriSlikti zināt svešvalodas.
1.2.Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
PiemēriSlikti saprasties ar brāli.
1.3.Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
PiemēriSlikti izturēties pret vecākiem.
2.Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
PiemēriMeitene slikti redz.
2.1.Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) — par organisma, tā daļu funkcijām.
PiemēriSirds darbojas slikti.
3.Neatbilstoši kādām prasībām, arī nevēlami.
PiemēriLabības sagāde norit slikti.
3.1.Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
PiemēriŠķēres griež slikti.
4.Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
Piemēri«Uz plosta nav slikti. Ja straume laba, izbraucies kā kungs, vakaros pat miegs nenāk. Un var izdomāties domu domas..»
4.1.Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
PiemēriPirms operācijas slimnieks jutās slikti.
4.2.Tā, ka nepietiek dzīvei nepieciešamo eksistences līdzekļu, tā, ka nav apmierināts (ar dzīvi).
Piemēri«Slikti dzīvojat,» teica Kuģnieks sasveicinādamies. «Istaba tumša, maza. Gaisa trūkst. Bērniem var visādas slimības piemesties.»
Avoti: 7-1. sējums