slīgt
slīgt slīgstu, slīgsti, slīgst, pag. slīgu; intrans.
1.Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.. Arī slīdēt lejup (gar ko).
PiemēriBezspēkā slīgt uz gultas.
1.1.Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
PiemēriPleci slīgst lejup.
1.2.pārn. Tikt lēni vērstam lejup (par skatienu).
PiemēriJānis ar varu saņēmies lūkoties brālim acīs, bet nevar. Neizprotamā grēka apziņā, nemierā un kaunā acis slīgst zemē.
1.3.Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
PiemēriNo sniega smaguma slīgst egļu zari.
1.4.pārn. Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem).
PiemēriViņa no mājām izgāja pavēlu, kad decembra saule jau slīga aiz meža zilganzaļās, tumšās sienas.
2.Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
PiemēriRatu riteņi slīgst ceļa grambās.
3.parasti 3. pers. Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt3.
PiemēriDārzi slīgst ziedos.
3.1.Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
Piemēri..no tās [pils] pāri parkam un upes senlejai paveras tāla skatu perspektīva uz zilganā dūmakā slīgstošiem mežiem aiz Daugavas.
4.Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
PiemēriSlīgt melanholijā.
4.1.Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
PiemēriTie [nemieri] bija nabadzībā slīgstošu, līdz izmisumam novestu zemnieku lokāli mēģinājumi atrisināt agrāros jautājumus..
4.2.Morāli degradēties.
PiemēriSlīgt mietpilsonībā.
5.parasti 3. pers. Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
PiemēriZari slīgst uz žoga.
Avoti: 7-1. sējums