grimt
grimt grimstu, grimsti., grimst, pag. grimu; intrans.
1.Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
PiemēriGrimt ūdenī.
- Grimt ūdenī.
- Ja koksni noblīvē, tā kļūst daudz izturīgāka, smagāka un grimst gluži kā akmens.
- Es paskatos makšķerē savā: Kas tas? Mans pludiņš sāk grimt!
- ...viens no konusiem nolaidās, strauji iegrima dzelmē. Apļa vidū iekvēlojās ļoti spoža elektriska acs, kas grima arvien dziļāk.
1.1.Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
PiemēriPirmā laiva.. jau nolaidās ūdenī un steidzās aizbraukt no grimstošā kuģa.
- Pirmā laiva.. jau nolaidās ūdenī un steidzās aizbraukt no grimstošā kuģa.
- ..metos straumē un peldēju. Un tad, kad jau zaudēju spēku un grimu, tuvumā gadījās ūdenī nolīkuša krūma zars.
- Kādas verstis tālāk viņš ieraudzīja biti, kas, ūdenī iekritusi, taisījās jau grimt un lūdza garāmgājējus, lai to izvelkot no ūdens.
Stabili vārdu savienojumiBēg kā žurka no grimstoša kuģa.
- Bēg kā žurka no grimstoša kuģa sar. — Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
1.2.pārn. Zust, beigties, (par parādībām sabiedrībā, laika posmu).
Piemēri«Vēsturē grimstošas šķiras aizkaltusi atvase,» Ozols gribēja nospļauties.
- «Vēsturē grimstošas šķiras aizkaltusi atvase,» Ozols gribēja nospļauties.
- Baltkrievi sveicina rietumu dzimtu, Sadodas rokām, lai pagātne grimtu.
- Dienas, kas grimušas mūžos šais cīņu un uzvaru gados, Šodien par avotu kļūst, stipruma veldzi kas verd.
1.3.Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā).
PiemēriGrimt sniegā.
- Grimt sniegā.
- Grimt muklājā.
- Kājas grimst smiltīs.
- Puisēns gāja gar kalmju malu, kur pēdas grima melnajās dūņās..
- Briesmīgajā troksnī citkārt tanku rūcošās kāpurķēdes tagad nebija dzirdamas. Bez trokšņa tās grima mīkstajā irdnē.
- Kūdra bija rudens lietus piesūkusies, un racēji grima. Gadījās, ka dažs piesmēla pat stilbainos zābakus ar dumbru..
- ..galva grimst mīkstā spilvenā...
Stabili vārdu savienojumiGrimt purvā.
- Grimt purvā idioma — 1. Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.2. Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā. Pagrimt.
2.Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
Piemēri..ķēdēm žvadzot, blokiem čīkstot, platforma grimst uz leju, kamēr galīgi pazūd kuģa iekšienē.
- ..ķēdēm žvadzot, blokiem čīkstot, platforma grimst uz leju, kamēr galīgi pazūd kuģa iekšienē.
- Uz dziļas gravas malas vezumi apstājās un tad lēnām sāka grimt lejā. Annelei aizrāvās elpa. Tik bezdibenīga dziļuma viņa nekad nebij redzējusi.
- Lidmašīna te lēnām cēlās gaisā, te grima lejā..
Stabili vārdu savienojumiCelties un grimt. Grimt kapā reti.
- Celties un grimt idioma — 1. Viļņoties.2. Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām).
- Grimt kapā reti idioma — Zust, gaist (piemēram, par sapņiem, cerībām, nodomiem).
2.1.pārn. Virzīties (aiz kā, kur), parasti rietot, rietēt (parasti par sauli).
PiemēriSaule pamazām grimst aiz meža.
- Saule pamazām grimst aiz meža.
- Un aizstaigāt gribas līdz apvārsnim, Lai pareizo atbildi rastu, Kas ir aiz tās malas, kur saule grimst, Kur debesis zemei dod krastu.
- Pēcpusdienā nedaudz nolija, tad laiks noskaidrojās, un saule grima, zeltaini blāzmodama.
- Saule grimstot laižas mēļā miglā..
3.parasti 3. pers. Būt ietvertam, iekļautam (kur).
PiemēriZiedos grimstošas ābeles.
- Ziedos grimstošas ābeles.
- Dārzi un mājas grimst sniegā.
- Tornis grimst miglā.
- Patiešām, viss gaiss bija reibinošas smaržas pilns, un likās, ka to izelpotu vecā, ceriņu krūmos grimusi māja.
- Jūras krasts grimst dārzu zaļumā. Dārzos aug mimozas, granāti, mirtes, zīda koki.
- Pilsēta grima aprīļa vakara viegli vizošajā krēslā.
- Beidzot skatuve grimst tumsā.
3.1.Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
PiemēriTālē grimstošos mežu masīvus [gleznā] sedz zilganas ēnas.
- Tālē grimstošos mežu masīvus [gleznā] sedz zilganas ēnas.
- Dūmakainā pamalē grimst tālo mežu svītra.
4.Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
PiemēriGrimt pārdomās.
- Grimt pārdomās.
- Kaupurs sēdēja siltā vietā.. un grima miegā kā mīkstās dūnās.
- ..Dziļās domās grima zemes māte.
- Vecs vīrs, pie staba atspiedies, bij grimis Vēl brīnumpilnā mūzikā, kaut rimis Sen bija skaņu viesulis.
4.1.Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
PiemēriGrimt parādos.
- Grimt parādos.
- Dzejolī «Zemnieki apdzied vecu tikumu» stāstīts, ka zemnieki, savas raizes slīcinādami alkoholā, grimst arvien dziļāk postā.
- Bagātā buržuāzija.. nostiprināja savu ekonomisko stāvokli. Turpretim tautas masas, kas uz saviem pleciem iznesa revolūcijas cīņu smagumu, grima arvien dziļāk trūcībā.
4.2.Pakāpeniski panīkt, pasliktināties.
PiemēriReizē ar angļu kaučuka un alvas monopolu peļņas augšanu Malajas darbaļaužu labklājība grima arvien dziļāk. Simttūkstošiem Malajas iedzīvotāju draudēja bads, tūkstoši mira no distrofijas, tuberkulozes un citām slimībām.
- Reizē ar angļu kaučuka un alvas monopolu peļņas augšanu Malajas darbaļaužu labklājība grima arvien dziļāk. Simttūkstošiem Malajas iedzīvotāju draudēja bads, tūkstoši mira no distrofijas, tuberkulozes un citām slimībām.
4.3.Morāliski degradēties.
PiemēriBočarņikovs grimst ar katru dienu dziļāk, pamet labi sen aizsākto kandidāta disertācijas projektu, nespēj ilgāku laiku noturēties nevienā darba vietā.
- Bočarņikovs grimst ar katru dienu dziļāk, pamet labi sen aizsākto kandidāta disertācijas projektu, nespēj ilgāku laiku noturēties nevienā darba vietā.
- Paša Brehta iestudētajā «Kuražas mātes» izrādē aktrise pilnīgi atbrīvojās no samaitātās, nekaunīgās sievietes veidola.. Un skatītājs, redzēdams skaidro meiteni, varēja pilnīgi izprast, cik dziļi viņai vēlākajās dienās grimusi.
- Kas reiz ir grimis, spēj tomēr celties...
5.parasti 3. pers.; poēt. Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) – par acīm, skatienu.
Piemēri..Kā sapņos tam [jauneklim] skati grimsti tālumā, Kur paceļas pils daiļburvīgā.
- ..Kā sapņos tam [jauneklim] skati grimsti tālumā, Kur paceļas pils daiļburvīgā.
- Zaigas roku tu šķiroties satver, Tavās acīs grimst viņas skats.
- Tēraudzilo acu skatiens grimst Brūno acu redzokļos dziļdziļos..
Avoti: 3. sējums