grīnums
grīnums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → grīns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAr lēnprātību un laipnību, ar vienkāršību un sirds skaidrību viņa [māte] bija kā saule ģimenes dzīves centrā, ap kuru viss norisa labākajā kārtībā un saskaņā, kur reizēm kādu nesaskaņu ienesa tēvs ar savu grīnumu.
Avoti: 3. sējums