grimt
grimt grimstu, grimsti., grimst, pag. grimu; intrans.
1.Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
PiemēriGrimt ūdenī.
1.1.Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
PiemēriPirmā laiva.. jau nolaidās ūdenī un steidzās aizbraukt no grimstošā kuģa.
Stabili vārdu savienojumiBēg kā žurka no grimstoša kuģa.
1.2.pārn. Zust, beigties, (par parādībām sabiedrībā, laika posmu).
Piemēri«Vēsturē grimstošas šķiras aizkaltusi atvase,» Ozols gribēja nospļauties.
1.3.Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā).
PiemēriGrimt sniegā.
Stabili vārdu savienojumiGrimt purvā.
2.Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
Piemēri..ķēdēm žvadzot, blokiem čīkstot, platforma grimst uz leju, kamēr galīgi pazūd kuģa iekšienē.
Stabili vārdu savienojumiCelties un grimt. Grimt kapā reti.
2.1.pārn. Virzīties (aiz kā, kur), parasti rietot, rietēt (parasti par sauli).
PiemēriSaule pamazām grimst aiz meža.
3.parasti 3. pers. Būt ietvertam, iekļautam (kur).
PiemēriZiedos grimstošas ābeles.
3.1.Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
PiemēriTālē grimstošos mežu masīvus [gleznā] sedz zilganas ēnas.
4.Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
PiemēriGrimt pārdomās.
4.1.Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
PiemēriGrimt parādos.
4.2.Pakāpeniski panīkt, pasliktināties.
PiemēriReizē ar angļu kaučuka un alvas monopolu peļņas augšanu Malajas darbaļaužu labklājība grima arvien dziļāk. Simttūkstošiem Malajas iedzīvotāju draudēja bads, tūkstoši mira no distrofijas, tuberkulozes un citām slimībām.
4.3.Morāliski degradēties.
PiemēriBočarņikovs grimst ar katru dienu dziļāk, pamet labi sen aizsākto kandidāta disertācijas projektu, nespēj ilgāku laiku noturēties nevienā darba vietā.
5.parasti 3. pers.; poēt. Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) — par acīm, skatienu.
Piemēri..Kā sapņos tam [jauneklim] skati grimsti tālumā, Kur paceļas pils daiļburvīgā.
Avoti: 3. sējums