slietenis
slietenis -ņa, v.
slietene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; retāk
1.etn. Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas — 4-6 metrus garas kārtis.
PiemēriZvejnieku sētas [muzejā] eksponētas tā, lai apmeklētājiem parādītu arī dzīvojamo ēku celtniecības attīstības procesu. Uzstādīts dzīvojamās ēkas senākais tips - slietenis.
2.Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
Piemēri..tika iecelti trīs kaujas grupu komandieri, kas attiecīgās grupas izvietoja savās zemnīcās vai skuju slieteņos.
3.Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
PiemēriOlnīcas vidū aiz sētas tikko notēstu un apmizotu mietu slietenis asajiem galiem uz augšu.
3.1.Tas (piemēram, kārts, stabs), kas ir uzsliets vertikālā stāvoklī.
PiemēriMājas priekšā apmēram trešā stāva augstumā garā un tievā metāla slietenī karājās spuldze.
Avoti: 7-1. sējums