cauraust
cauraust -aužu, -aud, -auž, pag. -audu; trans.; parasti divd. formā: caurausts
1.Ieaust (audumā), izaust cauri (audumam kādu citu šķiedru).
PiemēriAr zīdu caurausta vilnas drāna.
1.1.pārn. Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) — par jūtām.
PiemēriCauri smeldzošām sāpēm.. Andrejs Kalvics sajuta skumju cauraustu prieku.
1.2.pārn. Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
PiemēriViens pēc otra parādās [dzejnieka] gaiša dzīvesprieka cauraustie dzejoļi.
Avoti: 2. sējums