Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cauraust
cauraust -aužu, -aud, -auž, pag. -audu; trans.; parasti divd. formā: caurausts
1.Ieaust (audumā), izaust cauri (audumam kādu citu šķiedru).
PiemēriAr zīdu caurausta vilnas drāna.
  • Ar zīdu caurausta vilnas drāna.
  • Rīdziniecēm patika ar mirdzošiem pavedieniem cauraustā sienas sega..
  • pārn. Mīkstajā tīrumā viņa soļi dimdēja tikpat stipri kā Spodra soļi sakņu cauraustajā meža zemē.
  • pārn. ..melniem, liesmu cauraustiem dūmiem [tanki] dega padomju pozīciju priekšā.
1.1.pārn. Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) – par jūtām.
PiemēriCauri smeldzošām sāpēm.. Andrejs Kalvics sajuta skumju cauraustu prieku.
  • Cauri smeldzošām sāpēm.. Andrejs Kalvics sajuta skumju cauraustu prieku.
1.2.pārn. Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
PiemēriViens pēc otra parādās [dzejnieka] gaiša dzīvesprieka cauraustie dzejoļi.
  • Viens pēc otra parādās [dzejnieka] gaiša dzīvesprieka cauraustie dzejoļi.
  • Cilvēka ilgas pēc labā un taisnīgā, savu mērķu un ideālu patiesības apziņa caurauž.. [dzejnieka] kara dzejoļus.
Avoti: 2. sējums