Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
caurceļotājs
caurceļotājs -a, v.
caurceļotāja -as, s.; biol.
1.Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
PiemēriDažas [gājputnu] sugas ligzdo pie mums, bet lielākā daļa ir caurceļotāji, kas perē tālāk ziemeļos.
  • Dažas [gājputnu] sugas ligzdo pie mums, bet lielākā daļa ir caurceļotāji, kas perē tālāk ziemeļos.
  • Raksturīgi caurceļotāji, kas mūsu republikā neligzdo, ir, piemēram, sējas zoss, melnā pīle..
  • Šādās vietās [jūrmalas joslā] biežāk sastapsim atpūtā un baroties nometušos caurceļotāju žubīšu.. un citu putnu barus.
1.1.Tas (tāds), kas dzīvo jūrā, bet nārsto saldūdeņos, vai dzīvo saldūdeņos, bet nārsto jūrā (par zivīm).
PiemēriLasis ir caurceļotāja zivs, kas upēs ienāk tikai nārsta laikā, bet pārējo laiku uzturas jūrā.
  • Lasis ir caurceļotāja zivs, kas upēs ienāk tikai nārsta laikā, bet pārējo laiku uzturas jūrā.
  • Piejūras ezeros, piemēram, Ķīšezerā, Liepājas ezerā.. sastop ne vien caurceļotājas zivis (lašus, taimiņus, vimbas), bet pat īstās jūras zivis..
Avoti: 2. sējums