caurbrauktuve
caurbrauktuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
PiemēriIelas telpa nošķirta no pagalmiem, jo šaurās caurbrauktuves nespēj nodrošināt pietiekamu iekškvartāla telpas saistību ar ielu.
2.Ceļš zem viadukta.
PiemēriVietā, kur satiekas 13. janvāra, Maskavas iela un Komjaunatnes krastmalā, pie dzelzceļa caurbrauktuves tiks izveidota apļveida puķu dobe.
Avoti: 2. sējums