caurdurts
caurdurts -ais; s. -a, -ā
1.Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei). Cauri izdurts.
PiemēriCaurdurta papīra lapa.
1.1.Tāds, kas radies, durot (ko kam) cauri.
PiemēriCaurdurta brūce.
1.2.Tāds, kas ir pagatavots, durot (ko kam) cauri.
PiemēriMehāniskajā procesā izgatavo cauršūtos un caurdurtos [neaustos] materiālus.
Avoti: 2. sējums