caurdurts
caurdurts -ais; s. -a, -ā
1.Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei). Cauri izdurts.
PiemēriCaurdurta papīra lapa.
- Caurdurta papīra lapa.
1.1.Tāds, kas radies, durot (ko kam) cauri.
PiemēriCaurdurta brūce.
- Caurdurta brūce.
1.2.Tāds, kas ir pagatavots, durot (ko kam) cauri.
PiemēriMehāniskajā procesā izgatavo cauršūtos un caurdurtos [neaustos] materiālus.
- Mehāniskajā procesā izgatavo cauršūtos un caurdurtos [neaustos] materiālus.
Avoti: 2. sējums