cauri
cauri apst.
1.No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
PiemēriIziet mežam cauri.
- Iziet mežam cauri.
- Braukt pagalmam cauri.
- Klusēdami viņi izgāja muižai cauri. Klusēdami viņi arī gāja tālāk pa.. lielceļu..
- Viņā pusē sākās lazdas, sākumā pareti, bet, jo tuvāk malai, jo ciešāk, beidzot jāšķir ar rokām, lai tiktu biezoknim cauri.
- Vārnu silam pa pašu vidu iet lielceļš cauri.
1.1.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriAina nedzirdamiem soļiem iziet cauri mājai, atgriežas atkal savā istabā.
- Aina nedzirdamiem soļiem iziet cauri mājai, atgriežas atkal savā istabā.
- Bet zvēri.. devās cauri džungļiem pie jūras.
- Cīruļa mājele atradās pašā ciema galā, bet ceļš gāja cauri visu ciema septiņu saimnieku pagalmiem.
- Meža pļaviņā cauri sudrabainajam rasas klājam stiepās tumši zaļa svītra.
1.2.No vienas puses līdz otrai (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.).
PiemēriRakties aizsprostam cauri.
- Rakties aizsprostam cauri.
- Izdurt papīram cauri.
- ..atskan mūzika, un Juris dodas visam meitu baram cauri taisni pie Dārtes..
1.3.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriKad hitleriešu armija atradās vairs tikai 25 kilometrus no mūsu nometnes, mēs nolēmām izlauzties cauri dzeloņstiepļu žogiem, sargu ķēdei, ložmetēju ligzdām un aiziet kalnos..
- Kad hitleriešu armija atradās vairs tikai 25 kilometrus no mūsu nometnes, mēs nolēmām izlauzties cauri dzeloņstiepļu žogiem, sargu ķēdei, ložmetēju ligzdām un aiziet kalnos..
- pārn. Krāčainai upei rada Dzīvības dziesma plūst, Cauri sirdīm un gadiem Plūst.
1.4.Savienojumā «laist cauri»: neaizturēt.
PiemēriBūda jāsāk pīt no apakšas! Citādi jumts laiž lietu cauri.
- Būda jāsāk pīt no apakšas! Citādi jumts laiž lietu cauri.
- ..tas [lietus mētelis] laiž ūdeni cauri, un slapjais krekls nepatīkami skaras pie miesas.
- Stikla plastolītu māja būs ļoti higiēniska, jo tie laiž cauri ultravioletos starus.
1.5.Ārā no kā (pārvarot kādu šķērsli).
Piemēri..ciņi spiedās tai [sniega kārtai] cauri, rādīdami melnus punktus un plankumus kā ielāpus baltā audumā.
- ..ciņi spiedās tai [sniega kārtai] cauri, rādīdami melnus punktus un plankumus kā ielāpus baltā audumā.
1.6.priev. nozīmē ar dat.
Piemēri..dienas gaisma, kas lauzās cauri pabiezajiem aizkariem, likās mijkrēslim līdzīga.
- ..dienas gaisma, kas lauzās cauri pabiezajiem aizkariem, likās mijkrēslim līdzīga.
1.7.pārn. Vienā laikā, kopā ar ko (bieži to pārvarot, pārspējot).
PiemēriBauroja lopi, blēja aitas, kvieca sivēni un kladzināja vistas. Visam tam cauri skanēja sieviešu un bērnu baiļu kliedzieni..
- Bauroja lopi, blēja aitas, kvieca sivēni un kladzināja vistas. Visam tam cauri skanēja sieviešu un bērnu baiļu kliedzieni..
- Ko runājam, ko darām, Ko jūtam katrs viens, Tam cauri velkas šalkas Kā sarkans pavediens..
1.8.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriGaišs optimisms, jaunības spars, aktivitāte un romantiska jūsma vijas cauri visam krājumam.
- Gaišs optimisms, jaunības spars, aktivitāte un romantiska jūsma vijas cauri visam krājumam.
2.Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
PiemēriStrādāt visu dienu cauri.
- Strādāt visu dienu cauri.
- Sniga gandrīz visu nakti cauri, un tāpēc ne vien parka koki, bet tāpat muižas ēku jumti, pagalms, sētas.. - viss pārklāts biezin biezu mīksta, irdena sniega kārtu.
- Jūs paši nezināt, cik liels ir vārgs, Ko nestin nēsājat jau mūžus cauri..
2.1.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriArī daba vēl īsi pirms rudens salnām plaucē asteres ziedus, tā gribēdama saglabāt skaisto dzīvību cauri ziemai.
- Arī daba vēl īsi pirms rudens salnām plaucē asteres ziedus, tā gribēdama saglabāt skaisto dzīvību cauri ziemai.
2.2.Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu.
PiemēriIzņemt cauri mācību vielu.
- Izņemt cauri mācību vielu.
- Skatīt cauri iesniegtos dokumentus.
- Ēdienu gatavošana viņai nepadevās. Putra piedega vai iznāca zila.. gaļas šķēles nogriezās biezas un neizcepa cauri..
- Biju to [mācību grāmatu] jau vairākas reizes lasījis cauri un zināju atstāstīt visus gabalus.
- Leinasars ņēma pamatīgi cauri visu Nirnbergas procesu. Lasīja un pūta.
3.sar. Norāda, ka (kas) ir izbeidzies, pabeigts.
PiemēriSaimniecei visi miltu krājumi ir cauri.
- Saimniecei visi miltu krājumi ir cauri.
- Šis darbs nu ir cauri.
- «Gājēji jau visi ir nabagi,» māte bēdīgi nopūtās. Kalpa sieva iekarsa: «..es arī zinu, ka nabagi, bet ar to vēl nav cauri. Kāpēc esam nabagi? Tas jāzina.»
- Tā, nu viss bija cauri. Atsveķošanas sezona beigusies, viņa vasaras darbs galā.
- Tā [zēns lasīja priekšā], kamēr viss. Kad grāmata cauri, tad visi izstaipa rokas..
3.1.Norāda, ka (laika, arī dzīves posms) ir beidzies.
PiemēriRīta cēliens ir jau cauri.
- Rīta cēliens ir jau cauri.
- Pieci arī jau cauri. Noklausījies, kā pēdējais pulksteņa piesitiens izskan kabineta klusumā, Dzeguze [izpildkomitejas priekšsēdētājs] pāriet pie nākamā jautājuma - par kukurūzas kopšanu.
- Brīvdienas ar savu čalu, Rotaļām un jautrām dziesmām, Spožām, gaišām sveču liesmām Ir jau cauri, ir jau galā.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)krist cauri. (Iz)nest cauri. (Un) cauri! Caur un cauri. Dabūt cauri.
- (Iz)krist cauri — sar. Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- (Iz)nest cauri — vienk. Izmuļķot, izjokot.
- (Un) cauri! — sar. Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Caur un cauri — sar. Gluži, pavisam.
- Dabūt cauri — sar. Īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
- Redzēt (arī skatīties) kādam cauri — Pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- Tikt (arī nākt, sisties) cauri — sar. Iztikt ar grūtībām.
- Tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) — sar. Laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
Avoti: 2. sējums