Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
caurduris
caurduris -ra, v.
Virtuves piederums — trauks ar sīki caurumotu dibenu.
PiemēriVārītās sēnes labi noskalo aukstā ūdenī, salej caurdurī vai sietiņā un ļauj liekajam ūdenim notecēt.
Avoti: 2. sējums