Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
caurbraucējs
caurbraucējs -a, v.
caurbraucēja -as, s.
1.Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku). Tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
PiemēriCaurbraucēji apmetušies viesnīcā.
Stabili vārdu savienojumiCaurbraucējs pasažieris.
1.1.Tas (tāds), kas kādai vieta, brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
PiemēriCaurbraucējs autobuss.
Avoti: 2. sējums