sagāzt
sagāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu
1.trans. Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
Piemēri..zem sagāztās mežābeles jau čabinās pamodies ežuks..
Stabili vārdu savienojumiSagāzt veldrē.
1.1.Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā). Nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
PiemēriMežos [vētrā] tika nolauzti un sagāzti vairāki miljoni kubikmetru koku..
1.2.Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
PiemēriPēc gadiem cilvēki būs ļoti izbrīnīti, kāpēc kādreiz sagāza krāsainos laukakmens mūrus.
1.3.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
PiemēriVispārējo lozungu vien nepietiek, lai sagāztu veco un radītu jauno iekārtu.
2.trans. Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
Piemēri..viņi sagramstīja kaktā ieslietus ķekšus un airus. Uztaustīja plauktu ar blāķī sagāztiem tīkliem..
2.1.Strauji saliet.
PiemēriJagna sagāž pienu kāstuvī [kāstuvē], un pirmais slaukums ilgi līst kannā..
3.parasti 3. pers.; trans. Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
PiemēriTās ir atvadas no tropiskajiem lietiem, kas ilgst visu vasaru. Nedaudzajos mēnešos sagāž uz zemes 5-6 reizes vairāk nokrišņu nekā Latvijā visā gadā.
3.1.intrans. Spēcīgi nolīt (par lietu). Nogāzt (9).
PiemēriDienas pieturējās skaidras, tikai nedēļas vidū uznāca pamatīgs pērkona lietus, stundas laikā tā sagāza, ka kartupeļu vagās urdza strauti un uz ceļa pludoja prāvi dīķi.
4.intrans.; sar. Vairākkārt iesist, parasti stipri.
PiemēriVagars sagāž zirgiem un šaujas garām; vēl pātagas žvīkstiens noskan gaisā..
Avoti: 7-1. sējums