izputēt
izputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju; intrans.
1.Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
PiemēriNodokļu nasta bija ļoti smaga. Zemnieki izputēja, nokļuva parādu verdzībā.
1.1.Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
PiemēriIzputējušas mājas.
2.parasti 3. pers. Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
PiemēriBet par visu vairāk Jancim patika zirnekļu tīkliņi noras zālē... Jancis mēģināja paņemt viegliņām dažus no tiem, bet tad viņi izputēja un izgaisa..
3.Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
Piemēri..miegs nāca kā ūdens, tomēr savos augšā no siltās gultas, jo ar miegošanos tagad varēja izputēt viss skaistais brauciens..
3.1.pārn. Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli). Nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
Piemēri«Kad taisījies filmēties, tad tev bija dūša,» viņa pārmet. «Un tagad - pagaisuši, izputējusi?»
3.2.pārn. Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
Piemēri..sākās pasaules karš, un visu [cilvēku] mierīgajai dzīvei bija beigas. Kā ziepju burbulis izputēja arī Ošu klusā dzīvīte..
4.sar. Pazust, nozust (parasti par cilvēku).
Piemēri«Jūsu bērni izputējuši, mīļo Andrikson?» viņš vaicāja. «Jā, baronlielskungs,» saimnieks atbildēja.. «Šorīt viņi atnākuši šurp. Ogu lasīt. Un nu vel nav māja.»
4.1.pārn. Nomirt.
Piemēri..četri vai pieci bērni, - cik īstenībā viņu bija, es vairs neatceros. Daži neizauga, tie izputēja agrā bērnībā, bet pārējie, kurus Ūdriem laimējās saglabāt, kopš mazām dienām dabūja izbaudīt visu dzīves sūrumu.
5.parasti 3. pers. Putot izkaisīties (uz visām pusēm).
PiemēriRijnieciņa meitu ņēmu, Lielā pūra gribēdams. Kad pacēlu pūra vāku, Pelaviņas izputēja.
Stabili vārdu savienojumiIzput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā. Izputēt (retāk aizputēt) vējā.
Avoti: 3. sējums