izpūtējs
izpūtējs -a, v.
izpūtēja -as, s.
1.Darītājs → izpūst.
2.v. Ierīce, pa kuru (piemēram, gāze) izplūst (no mašīnas, mehānisma).
PiemēriUn kur tad vēl indīgās gāzes, tās nepārtraukti tvanoja, kūpēja.. no automašīnām un motocikletu izpūtēju caurulēm..
Avoti: 3. sējums