izputināt
izputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
PiemēriMuižnieks var viņu [zemnieku] apspiest un ekspluatēt, var izlikt no mājām un pilnīgi izputināt, taisnību viņam velti meklēt.
1.1.Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
Piemēri..miljonus tāpat var izputināt kā rubli, vajaga tikai sēt vējā.
2.Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
PiemēriViņai bija bail, vai tikai Jānis «izturēs raksturu», ka vēl neizputina visu uzsākto lietu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5).
PiemēriTie ir kā pēļus, ko vējš izputina.
Avoti: 3. sējums