izpūt
izpūt parasti 3. pers., -pūst, pag. -puva; intrans.
1.Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
PiemēriZem sniega labība izpuvuši.
1.1.Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses). Pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
PiemēriGar izpuvušajām, slimīgu zaļumu pārvilktajām sētām aug strutenes..
Avoti: 3. sējums