mājot
mājot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) – par cilvēkiem. Mist.
PiemēriCilvēki [18. gadsimtā] joprojām mājoja labības žāvēšanas telpā..
- Cilvēki [18. gadsimtā] joprojām mājoja labības žāvēšanas telpā..
- Viņi uzkāpa stāvu augstāk. Jau pirmajā istabā bija redzams, ka še mājo sievietes: balto sanatorijas salvešu vietā nakts skapīšus sedza krāsainas un izrakstītas sedziņas, turpat bija māla krūze ar gaiļpiešiem un ģīmetnes.
- Nāk prātā senais nostāsts, ka Zilā kalna dzīlēs mājo teiksmaini rūķīši..
- pārn. Logi bija uz sētas pusi, kur mūžam mājoja ēna..
- pārn. Visā telpā mājoja gaiša noskaņa, to radīja pats mājas saimnieks ar savu smaidu un labestību..
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriMeža cauna dzīvo Rietumeiropas mežos, bet Padomju Savienības robežās tā mājo meža un meža stepju joslā..
- Meža cauna dzīvo Rietumeiropas mežos, bet Padomju Savienības robežās tā mājo meža un meža stepju joslā..
- Mūsu republikā mājojošo vietējo sloku skaits ir neliels..
- ..netālu no karstajiem geizeriem ir kalni ar aukstām kalnu upēm, kur mājo foreles.
1.2.pārn. Pastāvīgi atrasties, darboties (kur).
Piemēri..namā mājoja jūras transportstrādnieku arodbiedrība..
- ..namā mājoja jūras transportstrādnieku arodbiedrība..
- 1887. gadā uzcēla jaunu slimnīcas galveno ēku, kurā tā mājo vēl šodien..
1.3.pārn. Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
PiemēriVeselā miesā mājo vesels gars..
- Veselā miesā mājo vesels gars..
- ..bieži skolas dzīvē gadās, ka.. aiz puiciski parupjas maskas mājo silta un patiesa sirds..
Avoti: 5. sējums