Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
majorāns
majorāns -a, v.
Panātru (lūpziežu) dzimtas garšaugs, kas satur ēterisku eļļu.
PiemēriMajorānu audzē pārtikas rūpniecības vajadzībām, kā ārstniecības un nektāraugu, to izmanto arī parfimērijā.
Avoti: 5. sējums