Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mājoklis
mājoklis -ļa, v.
1.Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
PiemēriUn tā Maiga viņu ieveda savā mājoklī, priekšnamā lika novilkt mēteli un siltā, provinciāli mēbelētā istabiņā nosēdināja uz apdilušas, bet glītu segu apklātas sofas.
1.1.pārn. Dzīvnieku miteklis.
PiemēriMājokļus bebri ierīko virs ūdens, bet ejas atrodas zem ūdens.
Avoti: 5. sējums