Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stāvošs
stāvošs -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → stāvēt.
2.Tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē). Tāds, kur ir minimāls ūdens caurplūdums vai tā nav (par ūdenstilpi).
PiemēriPar ezeriem sauc dažāda lieluma un formas dabiskus pārāk neaizaugušus ūdens baseinus ar stāvošu vai tikai daļēji tekošu ūdeni.
Avoti: 7-2. sējums