stāvs1
stāvs [stàvs] -a, v.
1.Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
PiemēriStalts stāvs.
1.1.Ķermeņa pamatdaļa (cilvēkam). Apģērba daļa, kas sedz (cilvēka) ķermeņa pamatdaļu.
Piemēri..reljefos [skulpturālās] figūras veidoju, sākot no kājām. Pēc tam veidoju stāvu, tad roku kustības.
1.2.Virszemes daļa, arī stumbrs (augiem).
Piemēri..rāpos pa resno, milzīgo liepas stāvu uz augšu, kamēr nonācu līdz stārka [stārķa] lizdai.
2.Vertikāla konstruktīvā pamatdaļa, galvenā daļa (parasti celtnei).
PiemēriIedzīvotāji kaut kā sakrāja tik daudz naudas, ka saslēja mājas stāvu un dabūja gatavas vienu vai divi istabas.
3.Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā dūja (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
PiemēriMājas apakšējais stāvs.
Stabili vārdu savienojumiBēniņu stāvs. Jumta stāvs. Lejas stāvs.
3.1.Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
Piemēri..mūsu lāvas [kazarmās] celtas divos stāvos, un augšā gulētājiem nākas rāpties savās cisās pa priežu stabiem..
3.2.Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
PiemēriGliemezis [auss gliemezis] ir divarpus reizes spirāliski savīts kaula kanāls, kuru izklāj.. plēvains veidojums. Plēves starpsieniņa (pamatplāinīte) šo kanālu sadala divās daļās (stāvos) - priekštelpas un bungu dobuma kāpnes.
4.Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
PiemēriMeža augšējais stāvs.
5.ģeol. Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība — nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
6.dsk. Stelles.
PiemēriViens no visskaistākajiem istabas darbiem pavasarī bija aušana. Tiklīdz nāca tā pēc ziemas svētkiem, kad jau nesa stāvus istabā.
7.tehn. Agregāts (materiālu) spiedapstrādei.
PiemēriVelmēšanas stāvs.
Avoti: 7-2. sējums