stāvs2
stāvs [stãvs] -ais; s. -a, -ā
stāvi apst.
1.Vertikāls vai gandrīz vertikāls. Tāds, kam ir samērā mazs slīpums.
PiemēriStāvs kalns.
- Stāvs kalns.
- Stāva nogāze.
- Stāvs ceļš.
- Stāva piere.
- Stāvi burti.
- Stāvas kāpnes.
- Stāva apkakle.
- Suns ar stāvām ausīm.
- Stāvs koks.
- Stāvs stumbrs.
- Stāvs kāpiens.
- Ceļš iet stāvi uz leju.
- Daugavas krasts ap Liepavotu kā viscaur Vīgantes pusē stāvs kā siena.
- Starp Induļa melnajām uzacīm ievelkas stāva, stūrgalvīga krunciņa.
- Tā bija mājiņa no brāļu Grimmu pasakām - stāvu, augstu jumtu, diviem tormšiem izrotātu kori..
- Tuvu jau bija brokasta laiks, un no Straumēnu un viņu kaimiņu skursteņiem cēlās debesīs stāvi dūmi, bet tad noliecās lejup..
1.1.pārn.; sar. Ļoti intensīvs (par emocionālu stāvokli, parasti sajūsmu).
PiemēriKad kolēģi aizbrauca, abi jaunie palika stāvā sajūsmā.
- Kad kolēģi aizbrauca, abi jaunie palika stāvā sajūsmā.
- «..jaunākā paaudze par sitieni sirmajiem censoņiem ir stāvās šausmās.»
Avoti: 7-2. sējums