Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stāvs2
stāvs [stãvs] -ais; s. -a, -ā
stāvi apst.
1.Vertikāls vai gandrīz vertikāls. Tāds, kam ir samērā mazs slīpums.
PiemēriStāvs kalns.
  • Stāvs kalns.
  • Stāva nogāze.
  • Stāvs ceļš.
  • Stāva piere.
  • Stāvi burti.
  • Stāvas kāpnes.
  • Stāva apkakle.
  • Suns ar stāvām ausīm.
  • Stāvs koks.
  • Stāvs stumbrs.
  • Stāvs kāpiens.
  • Ceļš iet stāvi uz leju.
  • Daugavas krasts ap Liepavotu kā viscaur Vīgantes pusē stāvs kā siena.
  • Starp Induļa melnajām uzacīm ievelkas stāva, stūrgalvīga krunciņa.
  • Tā bija mājiņa no brāļu Grimmu pasakām - stāvu, augstu jumtu, diviem tormšiem izrotātu kori..
  • Tuvu jau bija brokasta laiks, un no Straumēnu un viņu kaimiņu skursteņiem cēlās debesīs stāvi dūmi, bet tad noliecās lejup..
1.1.pārn.; sar. Ļoti intensīvs (par emocionālu stāvokli, parasti sajūsmu).
PiemēriKad kolēģi aizbrauca, abi jaunie palika stāvā sajūsmā.
  • Kad kolēģi aizbrauca, abi jaunie palika stāvā sajūsmā.
  • «..jaunākā paaudze par sitieni sirmajiem censoņiem ir stāvās šausmās.»
Avoti: 7-2. sējums