stāvs2
stāvs [stãvs] -ais; s. -a, -ā
stāvi apst.
1.Vertikāls vai gandrīz vertikāls. Tāds, kam ir samērā mazs slīpums.
PiemēriStāvs kalns.
1.1.pārn.; sar. Ļoti intensīvs (par emocionālu stāvokli, parasti sajūsmu).
PiemēriKad kolēģi aizbrauca, abi jaunie palika stāvā sajūsmā.
Avoti: 7-2. sējums