stāvuguns
stāvuguns -uguns, s.; parasti vsk.; mil.
Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
PiemēriNo 18. gadsimta beigām līdz 1853.-1856. gada Krimas karam Krievijas armijas ieroču arsenālā bija tā sauktās mortīras - īsstobra stāvuguns lielgabali..
Avoti: 7-2. sējums