stāvus
stāvus apst.
1.Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
PiemēriUzrausties stāvus.
Stabili vārdu savienojumiDzīt stāvus (retāk stāvu) kapā.
1.1.Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām.
Piemēri..uzcirta zirgam tā, ka tas salēcās stāvus.
2.Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
PiemēriLikt pagales stāvus.
Stabili vārdu savienojumiMati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu).
3.Vertikāli, taisni augšup vai lejup.
Piemēri..vējš, ir norimis, un dūmi stāvus ceļas gaisā.
3.1.Vertikāli, bez slīpuma. Taisni, bez līkumiem augšup. Tā, ka ir mazs slīpums.
PiemēriTā [pilsētiņa] ir uz jūras krasta ar skaistām klintīm, kas apaugušas cipresēm un efejām un stāvus nolaižas jūrā.
4.sar. Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu. Pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
PiemēriJohansons nedaudz apmulsa.., vai atzīties, ka tiešām kaut ko runājis, vai stāvus savu pārdrošību noliegt.
4.1.Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē. Ļoti.
PiemēriViņš [mednieks] bija cilvēks, kurš pēc lielās peļņas nedzinās, lai gan ar tādu suni kā Motors.. viņš toruden varēja stāvus bagāts kļūt.
Avoti: 7-2. sējums