Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stāvzvaigzne
stāvzvaigzne -es, dsk. ģen. -žņu, s.; astr.
Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
Piemēri..tās zili un zaļi mirdzošās zvaigznes ir stāvzvaigznes..
Avoti: 7-2. sējums