atšaudīties
atšaudīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
PiemēriSarkanie strēlnieki atkāpās atšaudoties, cīnoties pie tiltiem, dzelzceļu uzbērumiem un mežu ielokos.
- Sarkanie strēlnieki atkāpās atšaudoties, cīnoties pie tiltiem, dzelzceļu uzbērumiem un mežu ielokos.
- ..notiesātais bija kāds pusmūža vīrs, kuru kā aizdomīgu gribējuši apcietināt, bet viņš meties bēgt un bēgot atšaudījies..
- Paķēris zemē guļošo naganu, viņš izšāva līdz pēdējai lodei. Tie, uz kuriem viņš tēmēja, nekārtīgi atšaudīdamies, pazuda atpakaļ tumsā.
- ..artilēristi sašāva ienaidnieka bruņuvilcienu, un tas palika stāvam netālu no muižas... tā komanda sāka atšaudīties ar lielgabaliem un ložmetējiem.
Avoti: 1. sējums