atsviest
atsviest -sviežu, -svied, -sviež, pag. -sviedu; trans.
1.Ar sviedienu atvirzīt šurp. imperf. Sviest šurp. Ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAtsvied man cimdus!
1.1.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
PiemēriLiktenis viņu atsviedis šai nomalē.
2.Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Sviest nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtsviest akmeņus no ceļa.
2.1.Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
PiemēriAtsviest bizes uz muguras.
Stabili vārdu savienojumiAtsviest (arī atmest) galvu.
2.2.Strauji atbīdīt, atgrūst (parasti aizkaru).
PiemēriAtsviest loga aizkarus.
2.3.Strauji atvērt, atraut vaļā.
PiemēriAtsviest dārza vārtiņus līdz galam.
3.Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriSešas reizes tos [fašistus] smagi sakāvām un atsviedām izejas pozīcijās.
4.Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriMeitene metas [arestētajam] tēvam klāt, bet vācu sargzaldātu durkļi to atsviež nost.
5.sar. Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
PiemēriAnna atsviež šos vārdus asi, gandrīz ar naidu, izskriedama no klēts.
6.Būt par cēloni straujam regresam.
Avoti: 1. sējums