atsvēte
atsvēte -es, dsk. ģen. -šu, s.; neakt.
Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
Piemēri«Bet kur tad māte?» - «Viņa bija pie mums vasaras svētkos un solījās atsvētē atnākt...»
Avoti: 1. sējums