atšaut
atšaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu; trans.
1.Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
Piemēri..viņi [mednieki] ļoti sakaitināja Grāpīti, mēļodami, ka šis esot atšāvis vilkam papēdi, bet pelēcis arī uz trim kājām.. esot aizlaidies..
2.Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
PiemēriAtšaut zaķus.
3.Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
PiemēriPieskrējusi pie inkubatora, Guna.. atšāva aizbīdni, tad atrāva abus lūkas vākus..
4.intrans.; sar. Atšauties2.
Piemēri..tēvocis piesacīja: «Kamēr uguns deg, nekur projām vis neskrejiet!.. Mēs ar krustmāti aiziesim līdz Bērzu līcim. Vēlāk, ja gribat, varat arī jūs atšaut.»
5.sar. Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
PiemēriSuns skrien, asti atšāvis.
Stabili vārdu savienojumiAtšaut (retāk atstiept) asti.
Avoti: 1. sējums