atšķelt
atšķelt -šķeļu, -šķel, -šķeļ, pag. -šķēlu; trans.
1.Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
PiemēriAtšķelt šķilu no bluķa.
2.Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem). Atšķirt.
PiemēriTie bija trešās rotas izlūki, kas nejauši uzgrūdušies ienaidnieka daļai. Pārējie biedri bija devušies uz meža pusi, bet viņus atšķēla un atsvieda uz upes malu.
2.1.pareti Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas daļas).
Piemēri«Zini, Lida,» Jorens tagad atšķeļ katru vārdu, «ja tu gribi rīkoties man par spīti, tad nedomā, ka es ar tevi rēķināšos.»
2.2.pārn. Attālināt, atsvešināt.
PiemēriSociālisma valstī zudušas plaisas, kas atšķēla kareivi no virsnieka.
Avoti: 1. sējums