Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atšķaidītājs
atšķaidītājs -a, v.
Viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina.
PiemēriPieliet krāsai atšķaidītāju.
Avoti: 1. sējums