atšķelties
atšķelties -šķeļos, -šķelies, -šķeļas, pag. -šķēlos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → atšķelt1.
Piemēri..no augšas atšķēlās milzīgs klints gabals.. un, nobrucis lejā, sagrāva ēkas centrālo daļu.
2.Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
PiemēriAtšķirties no kolektīva.
Avoti: 1. sējums