Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atšķetināties
atšķetināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās.
1.Refl. → atšķetināt1.
PiemēriDzijas pavediens atšķetinājies.
2.Refl. → atšķetināt2. Atrisināties, noskaidroties.
PiemēriBet jauno teorēmu nekad [skolotājs] neskaidros pats, izsauks kādu [skolēnu] «palīgā», kā viņš saka.. Un tā nemaz nemani, ka teorēma atšķetinājusies it kā pati no sevis.
Avoti: 1. sējums