atšķetināt
atšķetināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu). imperf. Šķetināt vaļā.
PiemēriAtšķetināt diegu.
1.1.Atraisīt (samudžinātu auklu, diegu u. tml.).
PiemēriAtšķetināt dziju mudžekli.
1.2.pārn. Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
PiemēriIeva skata savu samezglojušos dzīvi, kas dienu no dienas kļūst grūtāk atšķetināma.
2.Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
PiemēriKatru dienu bija jāatšķetina milzums jautājumu, jācīnās par plāna izpildi.
Avoti: 1. sējums