atšķetināt
atšķetināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu). imperf. Šķetināt vaļā.
PiemēriAtšķetināt diegu.
- Atšķetināt diegu.
- Atšķetināt dzijas pavedienu.
- To [tauvu] nevar atšķetināt.. Un tomēr pirksti iecērtas tauvā, tin vaļā, plucina, pārvērš akmenī sapresēto pinumu padevīgās pakulās.
- ..smalkās stieplītes, ko atšķetinājām no pītajiem vadiem, izrādījās nestipras..
- Kā dziju kamols mūžs ir saritināts, Kur dzīpari visdažādāki mirdz, Ja spētu kāds tos atkal atšķetināt, Tad vidū būtu - vecmāmuļas sirds.
1.1.Atraisīt (samudžinātu auklu, diegu u. tml.).
PiemēriAtšķetināt dziju mudžekli.
- Atšķetināt dziju mudžekli.
- Atšķetināt samudžinātos pavedienus.
- Zivi izvelk uz borta kopā ar tīklu. Haizivs izmisusi mētājas, un paiet brīdis, kamēr izdodas atšķetināt tīklus.
- Neveiksmīgi beidzas.. pirmais spiningošanas mēģinājums: visa svētdiena [zēniem] paiet, kamēr atšķetina samudžināto auklu..
- pārn. Paulim ļoti gribētos redzēt vientuļo un drosmīgo braucēju. Viņš neatlaidīgi seko tam [pa slēpju sliedēm] un cenšas atšķetināt nūju zīmētos ornamentus sniegā.
1.2.pārn. Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
PiemēriIeva skata savu samezglojušos dzīvi, kas dienu no dienas kļūst grūtāk atšķetināma.
- Ieva skata savu samezglojušos dzīvi, kas dienu no dienas kļūst grūtāk atšķetināma.
- ..[Mārtiņa] prāts cenšas atšķetināt, apgaismot, ko jūtas visu laiku vērpušas un mezglojušas.
2.Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
PiemēriKatru dienu bija jāatšķetina milzums jautājumu, jācīnās par plāna izpildi.
- Katru dienu bija jāatšķetina milzums jautājumu, jācīnās par plāna izpildi.
- ..mums ir arī daudz kopēju neatrisinātu jautājumu, problēmu, kas vieglāk atšķetināmas kopējiem spēkiem.
Avoti: 1. sējums