atšķelt
atšķelt -šķeļu, -šķel, -šķeļ, pag. -šķēlu; trans.
1.Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
PiemēriAtšķelt šķilu no bluķa.
- Atšķelt šķilu no bluķa.
- ..grieznis no tērauda atšķēla karsto skaidas spirālīti..
- Māte.. uzklāja galdu, likdama Pēterim atšķelt no cukurgalvas kādu gabalu..
2.Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem). Atšķirt.
PiemēriTie bija trešās rotas izlūki, kas nejauši uzgrūdušies ienaidnieka daļai. Pārējie biedri bija devušies uz meža pusi, bet viņus atšķēla un atsvieda uz upes malu.
- Tie bija trešās rotas izlūki, kas nejauši uzgrūdušies ienaidnieka daļai. Pārējie biedri bija devušies uz meža pusi, bet viņus atšķēla un atsvieda uz upes malu.
- Laikam vecuma dēļ no bara noklīdis vai atšķelts, tas [vilks] jau otru nedēļu klaiņājot šai apvidū, kur vilki nebija manīti gadu desmitiem.
2.1.pareti Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas daļas).
Piemēri«Zini, Lida,» Jorens tagad atšķeļ katru vārdu, «ja tu gribi rīkoties man par spīti, tad nedomā, ka es ar tevi rēķināšos.»
- «Zini, Lida,» Jorens tagad atšķeļ katru vārdu, «ja tu gribi rīkoties man par spīti, tad nedomā, ka es ar tevi rēķināšos.»
2.2.pārn. Attālināt, atsvešināt.
PiemēriSociālisma valstī zudušas plaisas, kas atšķēla kareivi no virsnieka.
- Sociālisma valstī zudušas plaisas, kas atšķēla kareivi no virsnieka.
- «Es mīlu jūs abas - tevi un jūru,» jokodamies sacīju. «Un neesi greizsirdīga - viņa mani no tevis neatšķels.»
Avoti: 1. sējums